Pētnieki visaugstāk novērtē Ludza un Sudala ezerus, viszemāk - Gulbenes Dzirnavu dīķi 10

Gulbenes novada pašvaldībā janvāra beigās notika sabiedriskā apspriešana par publisko ūdeņu izpētes rezultātiem Gulbenes novada publiskajos ūdeņos - Ādmiņa, Kalmodu, Lielā Virānes, Ludza, Sudala, Ušura ezerā un Dzirnavu dīķī Gulbenē.
Apspriešana notika sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu, kura pētnieki kopā ar vides inspektoriem pagājušā gada jūlijā minētajās ūdenstilpēs veica kontrolzveju un ievāca ūdens un grunts paraugus, lai pēc detalizētas izpētes sniegtu atzinumus par to ekoloģisko stāvokli. Klātesošos iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem bija ieradies Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars, kurš atzina, ka kopumā flora un fauna ūdeņos, izņemot Dzirnavu dīķi, ir laba.
Vislabāk tika novērtēts Ludza ezers, kurš ir aktīvāk apsaimniekots un kur varot just cilvēku darbību.
“2011.gada ūdens kvalitātes pētījumi šajā ezerā liecināja, ka aļģes, fosfors un slāpeklis ir “debesīs”, bet šogad viss ir normas robežās. Cits jautājums ir par zivju bagātību. Pārsvarā dominē asari, taču tie nav īpaši liela izmēra. Ir arī zandarti, taču nevar teikt, ka ezers ir ļoti labā stāvoklī zivju ziņā. Visticamāk, cilvēku ietekme uz šo ūdenstilpi ir jūtama. Barības bāze šīm zivju sugām ezerā ir laba un zivis aug normāli, taču gribētos vairāk redzēt tieši lielāka izmēra zivis,” sacīja M.Žagars.
Arī par Sudala ezeru vērtējums ir līdzīgs, tikai vienā vietā ūdens kvalitāte nav izrādījusies tā labākā. Tiesa, negribētos ticēt, ka tur ezerā plūst iekšā kas tāds, kam tur nevajadzētu būt. “Runājot par zivju bagātību, nekā unikāla jau tur nav. Ir laisti iekšā zandarti, taču jāsaprot, kas un kā apsaimniekos ezeru, tas pieder divām pašvaldībām. Izteikti laba augšana ir raudām, bet plaužiem nedaudz zemāka, un šīs abas sugas konkurē barības ziņā. Neslikti ir arī asari, kas ir laba ūdenstilpes indikatora suga, lai noteiktu, cik veselīga ir ekosistēma,” teica M.Žagars.
Ušura ezerā, izņemot ūdens kvalitāti, nekā laba neesot. Visticamāk, ka tur vainojams maluzvejnieku spiediens, par kuru satraukti bijuši ezera apkārtnes iedzīvotāji. Savukārt pārējos trīs ezeros stāvoklis esot aptuveni vienāds, taču sakarā ar to atrašanās vietu un sliktajām piekļuves iespējām tie ir grūti apsaimniekojami un kontrolējami. Bez pašvaldību un uzņēmīgu iedzīvotāju kopējām pūlēm laikam šajos ezeros saimniekot būšot grūti.
Notika diskusija par ezeru iespējamo nākotnes apsaimniekošanu, jo līdz šim sistemātiski tas nenotiek, tam piekrīt arī pašvaldības. M.Žagars teica, ka apsaimniekošanai vajadzētu būt tādai, lai pietiek arī mūsu bērniem un mazbērniem. Visplašākā diskusija izvērsās par Gulbenes Dzirnavu dīķi jeb Krustalīces uzplūdinājumu, par kuru M.Žagars teica: “Cik saprotu, pašvaldībai ir padziļināta interese par šo ūdenstilpi. Pieļauju, ka vēlāk būs atsevišķa saruna kopā ar speciālistiem, kad būs skaidri zināmi plāni. Šobrīd varam runāt tikai par ekoloģisko situāciju, kura nav no tām labākajām. Tur jau pat ar laivu knapi kur varēja iebraukt! Slāpekļa daudzums, kas norāda uz lauksaimniecības ietekmi, bija normāls, savukārt fosfora - stipri augsts. Tas norāda uz sadzīves notekūdeņu klātbūtni, jo nav jau noslēpums, ka tur ir problēmas ar pilsētas kanalizāciju. Vārdu sakot, visi rādītāji apstiprina, ka ūdens kvalitāte dīķī ir dramatiski slikta. Naftas produktu piesārņojums, salīdzinot ar 1998.gadu, ir samazinājies un ir pat zem piesardzības robežas, taču gan Latvijas, gan Eiropas Savienības regulās ir teikts, ka šim produktam šādās vietās nav jābūt vispār. Arī zivju populācija ir nabadzīga. Šī ūdenstilpe ir ar ļoti zemu vērtību,” sacīja M.Žagars.
Diskusijās piedalījās arī pašvaldību pārstāvji. Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš teica, lai attīstītu ideju par Dzirnavu dīķa sakopšanu, nepietiks ar tā tīrīšanu. Līdztekus tam ir jāstrādā ar apkārtējo māju kanalizācijas sistēmu sakopšanu. Savukārt novada domes izpilddirektores vietnieks Sandis Sīmanis piebilda, ka jau tagad ir izstrādāts mehānisms, lai veicinātu dzīvojamo māju pieslēgšanu centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Gulbenes novada pašvaldība turpmāk piešķirs līdzfinansējumu būvniecības izmaksām. Līdz šim saņemti jau seši pieteikumi.


Apsekotajos Gulbenes novada publiskajos ezeros sadalījums pa zivju sugām ir aptuveni vienāds, izņemot Sudala un Ludza ezerus, kur mitinās arī zandarti, kas tur ir speciāli ielaisti.

Rekomendējoša rakstura norādes zivju daudzuma palielināšanai:
◆ zandarts - laišana iespējama,
◆ līdaka - atražojas dabiski, laišana iespējama,
◆ asaris - atražojas dabiski, laišana nelietderīga,
◆ plaudis, līnis, rauda - atražojas dabiski, nav redzama iemesla aktīvi apsaimniekot.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

Ušurs

Pluksēns, Dreimanis,Jurītis un vēl daži Indivīdi Ušurā ir atstājuši tikai kvalitatīvu ūdeni! Super tā turpināt......

pirms 11 dienām, 2020.02.13 12:31

:)

Skumji, ka tie kuri dīķi aizgāza ar naftu dzīvo vēl šodien zaļi.Un vēl māca jaunos kā mēslus aiz viņiem sakopt. Vai ne tā? Murgs.

pirms 11 dienām, 2020.02.13 22:00

kaarleens

Hmm, veļas mazgāšanas līdzekļos ir daudz forfora? Varbūt pašvaldībai vajadzētu, pa kluso, nopirkt pāris autokravas ar veļas pulveri? Un klusītēm iegāzt to Dzirnavu dīķī! Zivju nebūtu, bet naktīs dīķis smuki spīdētu! Varētu ierīkot promenādi ar soliņiem ap dīķi! Lieliska iespēja piesaistīt tūristus!

pirms 10 dienām, 2020.02.14 11:37

Fairy

Lieliska ideja! Es zinu pamestu šķūni ar pusizjukušām veļas pulvera pakām, netālu no Dzirnavu dīķa! Jau šovakar paņemšu pāris plastmasas maisus un šķipeli, došos bagātināt Dzirnavu dīķi. Interesanti, spīdēs vai nē?! :)

pirms 10 dienām, 2020.02.14 11:41

Ekotūrisms

Un vēl dīķī varētu ielaist plasmasas zelta zivtiņas no luminiscentās plastmasa! Luminiscentas zivtiņas spīdošā ūdenī būtu sireālistisks skats! Kosmoss! Kā no citas planētas!

pirms 10 dienām, 2020.02.14 11:45

Copmanis

Un tām plasmasas zelta zivtiņām mutē metāla plāksnītes! Bērniem varētu iedot makšķeres, kurām auklas galā magnētiņš! Būtu laba izklaide bērniem! Gandrīz kā īsta cope, tikai neviena dzīvā zivtiņa neciestu! Un tūrisms plauktu!

pirms 10 dienām, 2020.02.14 11:48

skaisti

un vēl ielikt strūklaku lai tas vis uzputo

pirms 10 dienām, 2020.02.14 14:39

abc

Ja sāktu deputātus kristīt dzirnavu dīķi ātri vien ūdens atrītos un varbūt pat kanalizācija attīstītos. Vajag tik galvu zem ūdens ilgāk paturēt un deputāti ar savu svētumu visu svētīs.

pirms 10 dienām, 2020.02.14 14:51

vietējais

Varbūt arī L....... valsts meži varētu pasponsorēt Dzirnavu dīķa tīrīšanu,jo mūsu novadā to mežu daudz,toties neko skaistu (kur brauktu vietējie iedzīvotāji un tūristi) mūsu novadā nav uzcēluši.

pirms 10 dienām, 2020.02.14 18:35

Īgnā

Ar to Ludza ezeru arī drīz būs cauri, ja ilgi uzturēs to mākslīgi augsto ūdens līmeni. Krasti un salas applūduši, viss pūst.

pirms 10 dienām, 2020.02.14 18:36

Vietējās ziņas

Uz dzirkstele.lv pilno versiju