Kādēļ sāp ceļi un kā rūpēties par šo locītavu veselību?

Īpaši ceļgala traumu riskam pakļauti sportisti – futbolisti, basketbolisti –, jo viņi spēles laikā bieži strauji maina virzienu, pagriežot ķermeni. Tajā brīdī var notikt krusteniskās saites plīsums, turklāt 20 % gadījumu rodas arī meniska plīsums. „Taču arī bez traumas sāpes, stīvums, grūtības kāpt – liecina par nopietniem izmaiņu procesiem ceļos,” apkopojot galvenos ieteikumus ceļu locītavu veselībai saka traumatologs ortopēds Visams Rafaels.

Ja visu dienu nostrādā pa dārzu it kā ierastā ritmā, bet vakarā sajūti sāpes un stīvumu ceļos, kaut kas nav kārtībā. Pirmās pazīmes parasti izdodas nomākt ar ziedi, pretsāpju zālēm, taču problēma paliek un aug augumā. Nākamreiz jau sāp nedaudz ilgāk, locītava pietūkst. Iedzerot pretsāpju zāles un samazinot slodzi, sāpes, visticamāk, pierims, taču ar katru reizi tās kļūs stiprākas un ilgstošākas, jo ceļa locītavas skrimslis nodilst aizvien vairāk. Kādudien, lietojot tos pašus medikamentus, kas reiz palīdzējuši, sāpes tomēr nepāriet. Parasti tas ir brīdis, kad cilvēks dodas pie ārsta un rentgena izmeklējums atklāj, ka deformācija patiešām ir notikusi. Tādēļ ir jāklausa savu ķermeni un jānoskaidro sāpju iemesls, jau sajūtot pirmos simptomus.

Hroniskas ceļu sāpes

“Ceļu locītavu sāpes var būt hroniskas vai akūtas. Hroniskas sāpēs ir saistītas ar ceļa locītavas deformēšanos, reimatodīdo artrītu vai citu slimību, piemēram, podagras artrītu, deformējošu osteoartrozi (locītavas sāp naktīs un pie lielākas slodzes). Locītavas skrimslis nodilst, somiņa iekaist un pamazām rodas deformācija. Ja problēmu agrīni un pareizi diagnosticē, deformāciju ir iespējams apturēt. Taču, ja diagnoze ir deformējoša locītavu artroze, to nevar izārstēt, vienīgi mēģināt apturēt, lai šis process neattīstās,” skaidro traumatologs ortopēds.


Kā palīdzēt?

Ārstēšanas metodi ārsts izvēlas atkarība no tā, kurā stadijā ir locītavu bijājums. Vispirms, protams, ieteicams mainīt dzīvesveidu – samazināt slodzi uz locītavām, veikt ārstniecisko vingrošanu, fizioterapiju. Papildus var lietot uztura bagātinātājus, kas satur kolagēnu, glukozamīnu.

Hialuronskābes injekcija locītavā. Tā ir efektīva metode, ar kuras palīdzību locītavā ievadītā hialuronsābe darbojas kā lubrikants – smērviela, kas ļauj locītavai kustēties bez sāpēm.

Plazmas injekcija ir jaunākā metode – ceļa locītavā ievada paša pacienta plazmu. To var veikt, ja artroze ir diagnosticēta agri. Plazma satur augšanas faktoru, kas ļauj saglabāt esošo skrimsli. Plazmas injekciju neveic, ja cilvēkam konstatēts kāds iekaisums.

Protezēšana ir vienīgais iespēja palīdzēt, ja deformācija jau ir notikusi, skrimslis ir nodilis. Tad nepieciešams nomainīt locītavas virsmu. Pirms operācijas noteikti tiek veikta veselības stāvokļa pārbaude, lai pārliecinātos, ka pacienta organisms varēs izturēt operācijas un rehabilitācijas radīto slodzi. Tikai pēc tam, izvērtējot izmeklējumu rezultātus, ārsts pieņem lēmumu par operācijas veikšanu. Operācijas laikā traumatologs ortopēds sagatavo apakšstilba un augšstilba locītavu virsmas un implantē metāla virsmas, ievietojot tās kaula kanālā un nostiprinot ar kaulu cementu. Starp implanta metāla detaļām ievieto plastmasas starplikas. Jau nākamajā dienā pēc operācijas pacientam jāceļas kājās un jāsāk staigāt, vienu mēnesi pēc operācijas jālieto medikaments, kas pasargā no trombu veidošanās. Rehabilitācija pēc ceļu locītavas protezēšanas ilgs aptuveni pusgadu.


Akūtas ceļu locītavu sāpes

Tās var parādīties gan pēc sporta vai sadzīves traumas, nokrītot vai nepareizi piezemējoties, gan pēc nepareizas kustības sadzīviskā situācijā.

Īpaši traumu riskam pakļauti sportisti – futbolisti, basketbolisti –, jo viņi spēles laikā bieži strauji maina virzienu, pagriežot ķermeni. Tajā brīdī var notikt krusteniskās saites plīsums, turklāt 20% gadījumu rodas arī meniska plīsums. Lielākā daļa cilvēku pēc šādas traumas nekavējoties griežas traumpunktā vai poliklīnikā pie ārsta. Ja rentgena izmeklējums lūzumu neuzrāda, var doties mājās un pildīt ieteikumus – ievērot miera režīmu, uzlikt celim aukstuma kompresi, ja nepieciešams, iedzert pretsāpju zāles un novēro, vai sāpes mazinās. Ja tās nepāriet, jāvēršas pie ārsta un būs jāveic magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai noteiktu, kura ceļa locītavas struktūra ir bojāta.

Dažkārt gadās gūt traumu, veicot kādu mājsaimniecības darbu – viena nepareiza kustība un tai seko ceļa locītas trauma. Piemēram, veicot kādu uzkopšanas darbu dziļā pietupienā un mēģinot aizsniegt nepieciešamo priekšmetu aiz muguras. Ja tajā mirklī ceļi un pēdas paliek nekustīgas, bet ķermenis – pagriezts, var rasties sajūta, ka celī kaut kas pārplīst. Pēc tam ir grūti piecelties, locītava pietūkst. Visticamāk, ir nodarīts pāri meniskam.


Kā palīdzēt?

Skrimšļa aizvietošana. Ja traumas rezultātā ir atplēsts gabaliņš no skrimšļa, var veikt skrimšļa aizvietošanu – caur diviem nelieliem caurumiem ārsts iekļūst locītavā un ielaiž tajā speciālu želeju. Aptuveni 10 minūšu laikā tā kļūst cietāka un novērš skrimšļa defektu. 48 stundas pēc šīs manipulācijas ir jānēsā ceļa ortoze, nedēļu – jāstaigā ar kruķiem. Pēc tam var uzsākt rehabilitāciju, taču aktīvajā sportā varēs atgriezties tikai pēc gada.

Saites atjaunošana. Ja kāda no ceļa locītavas saitēm plīsusi jaunam cilvēkam ar aktīvu dzīvesveidu, to būtu vēlams veikt saišu atjaunošanas operāciju. Pēc operācijas staigāt var uzreiz, taču nākamos sešus mēnešus ar sportu nodarboties nedrīkst. Ja pārciesta krusteniskās saites atjaunošanas operācija, pirmo mēnesi pēc operācijas jāstaigā ar kruķiem.

Meniska operācija. Kaut gan magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātā ārsts iegūst informāciju par meniska plīsumu, vispareizāko lēmumu par operācijas taktiku var pieņemt tikai operācijas laikā, kad menisks ir redzams.

Ja operācijas laikā ir izgriezts traumētā meniska gabaliņš, staigāt var uzreiz, taču atgriezties pie aktīvāka dzīvesveida un sporta – pēc 10 dienām.


3 ieteikumi ceļu locītavu veselībai

Sargies no traumām! Bez nopietnām traumām, ceļu veselību apdraud arī mikrotraumas, piemēram, tās, ko var iegūt skrienot. Skriešana rada augšstilba un apakšstilba triecienu. Lai to samazinātu, skriešanai jāizvēlas atbilstošs ceļa segums un noteikti – speciāli skriešanas apavi, kas amortizē triecienu.

Kontrolē svaru! Pārslodzi ceļu locītavām rada ne tikai liekais svars, bet arī smagu priekšmetu pārnēsāšana. Ja nepieciešams, samazini gan vienu, gan otru.

Kustini locītavas! Locītavas ir noteikti jākustina, taču locītavu veselībai ieteicamas kustības bez slodzes, piemēram, ārstnieciskā vingrošana, velotrenažieris vai velosipēds bez pretestības, peldēšana.


Ko lietot profilaksei – iesaka farmaceite Ērika Pētersone

Populārākie profilakses līdzekļi ir uztura bagātinātāji, kas satur glikozamīnu un hondroitīnu. Glikozamīns arī dabiski rodas organismā un piedalās jaunu saistaudu veidošanā, taču ar gadiem tā sintēze samazinās. Glikozamīna ieteicamā diennakts deva ir 1500 mg un parasti to iesaka lietot kā triju mēnešu kursu vismaz pāris reižu gadā. Hondroitīns ir viela, kas pasargā skrimšļaudus no bojājuma, aiztur ūdeni skrimšļaudos un sekmē amortizāciju.

Līdzekļi, kas satur haizivs skrimšļus, palīdz mazināt sāpes locītavās, kavē asinsvadu ieaugšanu skrimslī un mazina citokīna – vielas, kas rodas locītavu iekaisumu gadījumā, izdalīšanos, skaidro Ērika Pētersone.

Kolagēns ir viena no vielām, kas atbild par locītavu veselību. Tas ir dabīgais proteīns, galvenais saistaudu komponents. Ar uztura bagātinātājiem ir iespējams uzņemt papildus kolagēnu, taču jāskatās, lai uztura bagātinātāja sastāvā ir II tipa kolagēns (pavisam ir trīs kolagēna tipi). Svarīgi pievērst uzmanību, vai izvēlētais uztura bagātinātājs satur arī mikroelementus. Piemēram, C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, nodrošina kalcija vielmaiņu kaulos. Mangāns atbild par normālu kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu veidošanos.

Aptiekā nopērkami arī tādi līdzekļi, kuru galvenās izejvielas ir avokado un sojas eļļas, kas aizkavē skrimšļaudu noārdīšanās procesu, palīdzot uzturēt locītavu veselību.

Pievieno komentāru

Veselība

Uz dzirkstele.lv pilno versiju