Migrējošo putnu atbaidīšanai no sējumiem šaušana nav vienīgā metode

Jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu, līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atļauju izsniegšanu zosu limitētai ieguvei neplāno palielināt. Turklāt sējumu pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas metodi nav vienīgā iespēja.

Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniegtas atļaujas zosu limitētai ieguvei - kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.

Atļaujas izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un tas nekaitē zosu populāciju labvēlīgai aizsardzībai.

Atbilstoši LU Bioloģijas institūta viedoklim, pavasara migrāciju laikā ir pieļaujama tikai sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss indivīdu ieguve. Maksimālais iegūstamo zosu skaits Latvijā, skaitot visas sugas kopā, ir 1000 indivīdi.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka migrējošās zosis lielākos zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz ar to, piemērojot izņēmumu, zosu ieguve un atbaidīšana ir pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās tiek audzēti šie kultūraugi.

Migrējošo putnu atbaidīšana no sējumiem ar šaušanu nav atļauta īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas izveidotas putnu aizsardzībai un kur zosu medībām pielīdzināmas darbības nav atļautas (Likums par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām), kā arī pilsētu teritorijās (Medību likums).

“Līdz 23.martam esam saņēmuši jau 350 lauksaimnieku pieteikumus zosu atbaidīšanai no sējumiem. Lielākoties katrs prasa atļauju 20 indivīdu ieguvei. Rezultātā jau tagad ir pieprasīta atļauja 7000 indivīdu ieguvei, kas septiņas reizes pārsniedz pieļaujamo normu,” stāsta G.Strode.

Lai pieļaujamās normas ietvaros ļautu darbību efektīvi veikt pēc iespējas vairāk saimniecībām tās tika dalītas grupās pēc migrējošo putnu apdraudēto sējumu platībām. Līdz ar to saimniecībām , kuras saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis.

Visi iesniegumi tiek skatīti saņemšanas kārtībā. Daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tiek atteiktas: pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, otrkārt, pārsniedzot valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu (kopā 1000 putnu).

Izsniegtās atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Papildu tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.

Tā kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža dienesta inspektoriem.

Skaidrojot biedrības “Zemnieku saeima” izplatīto informāciju, ka “atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas”, Pārvalde norāda, ka informācija ir neprecīza, jo visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistoša Putnu direktīva, kas aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī. Vienlaikus likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu indivīdu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.

Pēc speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, turklāt paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas

Uz dzirkstele.lv pilno versiju