EK priekšsēdētāja: Latvijai ir garantēts ES atbalsts cīņā pret Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu 2

Latvija ar Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu ir cīnījusies ļoti humānā, stingrā un nepārprotamā veidā, un Eiropas Savienības (ES) atbalsts jums šai ziņā ir garantēts arī nākotnē, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Viņa apliecināja pilnu ES solidaritāti ar Latviju, Lietuvu un Poliju šajā grūtajā laikā. "Vairākus mēnešus Latvija sastopas ar mērķtiecīgiem, ciniskiem hibrīduzbrukumiem, ko organizē [Baltkrievijas diktatora Aleksandra] Lukašenko režīms. Šie uzbrukumi, šī konfrontācija apdraud nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvības, kuri ir ievilināti Baltkrievijā ar viltus solījumiem," akcentēja fon der Leiena.

EK priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijai ir garantēts ES atbalsta arī nākotnē, tostarp arī nepieciešamās tehnikas piegāde, lai varētu garantēt maksimālu robežas drošību. Tāpat pieejams praktisks speciālistu atbalsts, un kā iepriekš ziņots, tiks trīskārši palielināts ES robežapsardzības budžeta piešķīrums Latvijai, Polijai un Lietuvai - līdz 200 miljoniem eiro, pauda fon der Leiena.

Vienlaikus viņa preses konferencē uzsvēra, ka Lukašenko nav izdevies graut ES vienotību un solidaritāti. Pēc viņas teiktā, mēs solidāri arī stājamies pretī šim hibrīduzbrukumam. Tomēr esot jāizdara arī secinājumi no šobrīd notiekošā, proti, lai atvairītu Baltkrievijas iekšējo problēmu vilni, mums jārēķinās, ka šādi mūsu pretinieku uzbrukumi turpināsies un ieņems daudz dažādas formas. 

EK priekšsēdētāja akcentēja, ka dezinformācija tiek papildus izmantota, lai savirmotu prātus pandēmijas un vēlēšanu laikos. Viņa pauda prieku, ka vēlāk partneriem būs iespēja apmeklēt Stratēģiskās komunikācijas centru, kas paredzēts, lai stiprinātu ES un NATO komunikāciju.

"Mums ir hibrīduzbrukumi pret dažādām amatpersonām, institūcijām, infrastruktūru, kas rada tiešus apdraudējumus mūsu iedzīvotāju dzīvībām. Šī brīža situācijā ari cilvēki tiek izmantoti, lai sasniegtu politiskos mērķus," pauda fon der Leiena, piebilstot, ka ir skaidri un nepārprotami jāparāda, ka ES un NATO kopīgiem spēkiem aktīvi cīnīsies pret šādiem hibrīduzbrukumiem.

Vienlaikus politiķe minēja, ka dažādu mācību ietvaros tiek pārbaudīta spēja reaģēt uz krīzēm, kā arī tiek stiprināts noturība, informētība un ieroču arsenāls, ar kuriem cīnīties pret dezinformāciju. 

Runājot par noturību, viņa uzsvēra, ka ir izstrādāta Savienības jaunā drošības stratēģija, paredzot finansējumu hibrīdapdraudējumu mazināšanai un novēršanai. Pēc viņas teiktā, ES ir mehānismi, lai to panāktu dažādās nozarēs.

Situācijā uz Baltkrievijas robežas esot iedarbināti visi diplomātiskie resursi, lai komunicētu ar saviem partneriem, kā arī migrantu izcelsmes valstīm. Esot veiksmīgi izdevies pārliecināt šīs valstis uzņemties atbildību par savu iedzīvotāju atgriešanos no Baltkrievijas, kur viņi šobrīd ir iesprūduši, klāstīja fon der Leiena. 

Tiek arī izmantotas sankcijas pret atsevišķām amatpersonām un Baltkrievijas institūcijām, kuras ir atbildīgas par šiem hibrīduzbrukumiem. Tāpat tiek cieši saskaņotas sankcijas ar Lielbritāniju, ASV un Kanādu.

Tāpat viņa sacīja, ka, lai pieņemtu pareizos lēmumus un savlaicīgi rīkotos, ir svarīgi pilnvērtīgi analizēt šī brīža situāciju, tāpēc ES plāno veidot šādu situācijas analīzes centru, kas ļautu vienuviet ES apkopot speciālistus un zināšanas par to, kā cīnīties pret šādiem hibrīduzbrukumiem.

Savukārt stāstot par hibrīduzbrukumiem, fon der Leiena akcentēja, ka ES un NATO sadarbojoties, ir veiksmīgi izdevies no tiem atvairīties. Veiksmīgi tiekot organizētas kopīgas informēšanas un izglītošanas kampaņas, lai mazinātu no kaimiņvalstīm nākošo dezinformāciju. 

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka hibrīddraudiem turpinot pieaugt, pušu sadarbība jāpadara vēl intensīvāka, tāpēc NATO ģenerālsekretārs un EK strādā pie abu institūciju deklarācijas, kuru apstiprinās mūsu valstu vadītāji. Šo kopējo deklarāciju plānots papildināt, atjaunot un tajā īpaši uzsvērt ES un NATO partnerattiecību stiprināšanas nozīmi. "Mēs esam vienoti kopā ar Latviju," teica fon der Leiena, pateicoties Kariņam par sirsnīgo uzņemšanu.

Vaicāta par praktisku atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, saistībā ar situāciju uz Baltkrievijas pierobežas, fon der Leiena norādīja, ka šodien partneri pārrunājuši dažādus atbalsta veidus, ko varētu sniegt Latvijai. Viņa uzsvēra, ka ir palielināts finansējums robežas drošībai, un tas attiecas uz visiem drošības aspektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem, patrulēšanai nepieciešamajām automašīnām un arī cita veida aprīkojumu, kas robežsargiem nepieciešams.

Tikmēr Kariņš piebilda, ka mūsu valstī ir virkne vajadzību, kas saistības ar Baltkrievijas robežas uzraudzīšanu. "Žogs, ko būvējam ir viens, tomēr, ja skatāmies uz izdevumiem, tad lielākas vajadzības ir attiecībā uz dažādām tehnoloģijām un ekipējumu," pauda premjers, piebilstot, ka sarunas ar EK turpināsies, par to, kā stiprināt ES ārējo robežu.

"Jebkurā gadījumā, Latvija varēs ļoti lietderīgi ieguldīt šo piedāvāto finansējumu, jo vajadzību un praktisku izlietojumu mums netrūkst," pauda Kariņš.

LETA jau ziņoja, ka Kariņš šodien Rīgā tikās ar ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāru, lai pārrunātu aktuālo situāciju uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju un reģionālās drošības jautājumus.


Pievieno komentāru

Komentāri 2

lze

Karinam arkal acīs iemirdzējās ka dzird par Eiropas naudu. Nu ko -jāsāk kko *** par baltkrieviem lai piešķir finansējumu.

pirms mēneša, 2021.12.02 07:53

Janka

Atkal stulbā Urzula vāra ziepes.

pirms mēneša, 2021.12.05 14:49

Latvijas ziņas

Uz dzirkstele.lv pilno versiju