Dārza darbi maijā

Par svarīgākajiem sējas un stādīšanas darbiem maijā stāsta Dārzkopības institūta pētniece Solvita Zeipiņa.


Jāsāk ar galveno resursu – augsni

Pareizi sagatavota, auglīga, ar pietiekamu mitrumu nodrošināta augsne dos vislabākos rezultātus. Ja dārziņš iepriekš ir bijis labi iekopts un rudenī augsne ir bijusi apstrādāta, tad pavasarī visbiežāk pietiek ar frēzēšanu vai kultivēšanu. Mazākās teritorijās augsni apvērš ar lāpstas vai dakšas palīdzību. Lai visprecīzāk plānotu augu barošanu un nodrošinātu augus ar nepieciešamajām barības vielām, noderētu augsnes agroķīmiskās analīzes. Jāņem vērā arī tas, ka katrai augu sugai ir atšķirīgas prasības pēc barības vielu nodrošinājuma. Mēslojuma izvēli šobrīd atvieglo daudzveidīgais piedāvājums - granulētā vai šķidrā veidā, universāls vai konkrētai augu grupai paredzēts. Turklāt katrs pēc saviem ieskatiem var izvēlēties, vai izmantot ķīmiskos augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus vai bioloģiskos augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus.


Pirmie sējas darbi maijā

Pavasarī, pēc garās ziemas, cilvēka organismam dabiski nepieciešams vairāk zaļumu, tāpēc maijā, piemēram, var nodoties dažādu augu sējai. Skābenes var sēt ilgu laika periodu, tomēr tās, kuras tiek iesētas agrāk, rezultēsies ar labāku lapu kvalitāti. Jāatceras, ka skābenes ir daudzgadīgs augs, un tām jāierāda vieta, kas netraucēs augsnes apstrādei. Runājot par salātu ražu, lai to nodrošinātu ilgākam laika periodam, to sēju var atkārtot ik pēc pāris nedēļām, turklāt tā nav tikai mazdārziņu saimnieku privilēģija. Salātus var sēt arī balkona kastēs.

Domājot par burkānu sēju, eksperte norāda, ka šiem dārzeņiem patīk dziļi sastrādāta augsne. Tā kā burkānu šķirņu klāsts ir ļoti plašs, pirms tiek iegādātas sēklas, jāsaprot, kādam mērķim tie tiks audzēti - agrai ražai, svaigam patēriņam vasaras otrā pusē, rudenī, pārstrādei vai uzglabāšanai.

Izturīgākie pret salnām būs zirņi un cūku pupas, bet nedrīkst aizmirst par pietiekamu augsnes mitrumu dīgšanas un pākšu veidošanās laikā. Savukārt siltumprasīgākas sugas ir jāsēj maija otrajā pusē, kad laikapstākļi uzrāda dārza darbiem draudzīgāku temperatūru. Piemēram, ķirbjaugi patērē daudz barības vielu, tādēļ tiem vispiemērotākās ir ar trūdvielām bagātas augsnes. Vēlamas no vējiem pasargātas vietas. Turklāt ķirbjaugi dīgst, kad augsnes temperatūra ir virs 15 oC.


Pirmie stādīšanas darbi maijā

Maijā var stādīt gan agros, gan vēlos kāpostus, to stādīšanas laiku nosaka audzēšanas mērķis un ražas ieguves laiks. Mēneša sākumā stāda agros un pakāpeniski līdz mēneša beigām - vēlīnos kāpostus. Puravu dēstus stāda dziļāk, nekā pirms tam tie auguši substrātā, bet - neaizberot augšanas pumpuru. Maija sākums ir pēdējais brīdis vasaras ķiploku stādīšanai. Ķiploku stādmateriālam izmanto veselīgas daiviņas, ko sadala pirms stādīšanas, lai tās nesažūst. Lai izvairītos no infekcijām, pirms stādīšanas var mērcēt vājā kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā. Maija sākums ir arī piemērots laiks rabarberu ceru dalīšanai un pārstādīšanai. Tāpat šajā laikā pavairo mārrutkus ar viengadīgiem sakņu dzimumiem, bet dēstiem izmanto saknes, kas sasniedz diametrā 1 cm. Maijā, kad temperatūra ir pietiekami silta un nav gaidāmas salnas, stāda arī dažādus garšaugus - bazilikus, majorānu, rozmarīnu, timiānu, raudeni, piparmētras un citus.

Neapkurināmās siltumnīcās stāda tomātus, papriku, gurķus. Tie, kam tuvas eksotiskākas lietas, stāda arī melones un arbūzus. Stādīšanu veic, kad augsnes temperatūra ir pakāpusies virs 15 oC.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas

Uz dzirkstele.lv pilno versiju