Vai pazīsti āpsi?

Ne vienam vien meža pastaigu draugam savās gaitās ir nācies redzēt āpsi vai vismaz viņa pēdas, kuras pavasara slapjajā sniegā ir ļoti labi pamanāmas. Tomēr ne visi zina, ka āpsis ir ļoti īpatnējs dzīvnieks.

Pēc “Vikipēdijas” datiem āpsis dzīvo visā Latvijas teritorijā sausos mežos, pašu izraktās alās ar vairākām izejām un labirintiem. Aukstās ziemās dzīvnieks dodas ziemas snaudā, taču mostas no trokšņiem un tad, ja gaiss sasilst virs nulles. Āpša vidējais svars ir apmēram 10 kilogrami, taču rekords, kurš piefiksēts Krievijā, ir 42 kilogrami! Āpsis ir nakts dzīvnieks ar vāju redzi un dzirdi, bet labu ožu. Viņš ir pēdminis – ejot atbalstās uz visas pēdas, tāpēc tās nospiedums labi saskatāms kopā ar spēcīgajiem un garajiem nagiem, kas vajadzīgi alu rakšanai un pārtikas ieguvei. Šis dzīvnieks ir visēdājs, un tā ēdienkarte sastāv no vabolēm, gliemežiem, maziem zīdītājiem, olām, putnēniem, augļiem, sēnēm un kāpuriem. Āpsim ļoti garšo medus un avenes (lietojot tās pārtikā, āpsis rada jaunas avenāju audzes savās tualetes vietās). Izēdot kukaiņus un tārpus, viņš palīdz mežam atbrīvoties no kaitēkļiem, tomēr tajā pašā laikā izposta uz zemes atrastās putnu ligzdas. Tā sakot, dabā viss ir līdzsvarā.

Āpsis nav iecienītākais medījums – tā skaidro Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. “Visticamāk, jau tāpēc, ka lielais vairums mednieku nezina, ko ar viņu iesākt. Lai gan āpsis ir ļoti skaists dzīvnieks, viņa āda nekad nav bijusi pieprasīta, labākajā gadījumā sanāk skaists grīdas tepiķītis. Arī pārtikā āpsi lieto retais, lai gan kā jebkurai meža gaļai tai ir vērtība. Agrāk āpšus medīja viņu tauku dēļ, kuri skaitās populārs tautas medicīnas līdzeklis, tomēr šobrīd tos izmanto vien retais. Negribētu piekrist arī teicienam “smird kā āpsis”, jo viņš ir ļoti tīrīgs dzīvnieks. Viņam mežā ir sava tualete īpaši izraktā bedrītē. Kad tā pilna, dzīvnieks to aizrok un izkasa nākamo,” stāsta L.Kļaviņš.

Tomēr nevar teikt, ka āpsis medniekus neinteresē vispār, jo Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā 2015.gadā tika nomedīti 32, 2016.gadā – 62, 2017.gadā – 50, 2018.gadā – 55, 2019.gadā – 75 šīs sugas īpatņi.

Pievieno komentāru

Foto un video

Uz dzirkstele.lv pilno versiju