Ārvalstu vēstnieki apmeklē Stāmerienas pili 10

Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību vadītāji trešdien devās ikgadējā reģionālajā braucienā, šoreiz – uz Vidzemi, arī Gulbeni. Brauciena laikā vēstnieki iepazina reģiona kultūrvēsturi, uzņēmējdarbības iespējas, reģiona tūrisma un viesmīlības nozares piedāvājumu.
Braucienā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki. Viena no vietām, ko ārvalstu vēstnieki apmeklēja, bija arī Stāmerienas pils, kur vēstniekus sagaidīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis un Stāmerienas pils namamāte Edīte Siļķēna.

Sadarbība ar ārzemju partneriem paplašināsies

A.Caunītis, uzrunājot vēstniekus, pastāstīja, ka Gulbenes novada pašvaldība sadarbojas ar 20 pašvaldībām, iestādēm un organizācijām 12 valstīs Eiropas Savienībā, kā arī Krievijā, Gruzijā, Moldovā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā. Šobrīd ir noslēgti 20 sadarbības līgumi, vienošanās, memorandi un nodomu protokoli.

Gulbenes novada pašvaldībai ir arī vairāki citi ārvalstu sadarbības partneri, ar kuriem notiek sadarbība dažādos projektos, bet nav noslēgti līgumi. Piemēram, Francija, Irāna, Šveice, Grieķija, Portugāle, Turcija, Beļģija, Nīderlande, Spānija, Islande, Zviedrija un citas.
“Ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, mēs sadarbojamies ļoti cieši, un kopā svinam dažādus svētkus, arī Latvijas neatkarības dzimšanas dienu. Ar Krieviju ir sadarbība, kopā realizējam pārrobežu projektu. Savukārt ar Dāniju mēs sadarbojamies visilgāk, ar viņiem notiek arī visplašākais sadarbības veids – gan ar pašvaldības iestādēm, gan citām organizācijām. Tāpat esam noslēguši sadarbības līgumu ar Moldovu. Kamēr nebija Covid-19, katru gadu radām iespēju, lai jaunieši varētu doties pieredzes apmaiņā. Līdzīgas sarunas iesākām arī Polijā, diemžēl Covid-19 dēļ tas nav realizējies, bet ceru, ka pēc kāda laika pie šīm sarunām atgriezīsimies un noslēgsim vienošanos šādā apmaiņas programmā. Mūsu pašvaldībai par ikgadēju pasākumu kļuvis festivāls “Divi Jūliji”, kad sabrauc ļoti daudz ārzemju sadraudzības partneru. Šādi pasākumi, festivāli paplašina sadarbības partneru, draugu loku,” teica A.Caunītis un piebilda, ka, esot Stāmerienas pilī, nevar nerunāt part Itāliju un Sicīliju. Zināms fakts, ka tieši Stāmerienā slavenākais sicīliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza, kurš bija precējies ar Stāmerienas pils īpašnieci Aleksandru fon Volfu, smēlās iedvesmu romāna “Gepards” rakstīšanai. 
Savukārt Stāmerienas pils namamāte Edīte Siļķēna viesiem pastāstīja par pašu pili. Viņa akcentēja gan vēstures faktus, gan šodienu. “Gulbenes novada pašvaldība ir atjaunojusi pils fasādi, pamatus, jumtu, logus, durvis, protams, pateicoties arī Eiropas fondu finansējumam. Bet pils iekšpuse dzīvo visu šo 113 gadu senatnes elpā. Pašlaik notiek iekštelpu projektēšana, un, iespējams, kad nākamreiz būsiet šeit, tad pils jau būs restaurēta, atjaunota no iekšpuses, bet tajā varbūt būs mazliet zudusi šī vēstures elpa. Stāmerienas pils nākotnei ir noteikta stratēģija un vīzija, un tā mums ir nosaukta par Eiropas romantisma pērli. Un tas nav tikai tāpēc, ka te mīl laulāties jaunie pāri, notiek kāzas un uz šo pili atbrauc mīlas pāri, bet tāpēc, ka šī pils stratēģijā grib vairāk pievērst uzmanību romantisma kultūrvēsturiskajam laikmetam. Neticēsiet, ka dirižabļa izgudrotājs Cepelīns tieši Stāmerienas muižā reiz satika savu iemīļoto Izabellu, ar kuru pēc tam apprecējās,” stāstīja E.Siļķēna.
Viņa arī minēja faktus, ka Boriss fon Volfs cēla šo pili bez arhitekta. “Viņā valdīja brīvais gars. Šo ozolkoka kāpņu telpu pilī viņš uzkonstruēja pats, tāpat kā pusstāvā – kamīnu,” teica E.Siļķēna.
Viņa arī pieminēja, ka padomju laikā pilī bija lauksaimniecības skola, vēlākos gados – padomju saimniecības “Stāmeriena” kantoris. “Tagad Gulbenes novada pašvaldība rūpējas par pili, atjauno un domā par attīstību kā par kultūrvietu, ne tikai kā muzeju,” uzsvēra E.Siļķēna.
Ciemiņi ne tikai, kā novēroja “Dzirkstele”, fotografēja un filmēja pili, bet arī interesējās par dažādiem vēsturiskiem faktiem. E.Siļķēna “Dzirkstelei” stāsta, ka pils atsauksmju grāmatā Taizemes vēstniecības pārstāvji atstājuši ierakstu: “Šī pils ir skaists mākslas darbs.” Moldovas vēstniecības ierakstā lasāms: “Vienreizēja pils, kuru vērts apmeklēt Latvijā katram ārzemniekam.” Somu vēstniecība ir ierakstījusi: “Lieliska vizīte, lielisks apmeklējums.” Viesi arī atzinuši, ka pils no ārpuses ir ļoti skaista, bet iekšpusē vēl daudz darba.
Pēc ekskursijas Stāmerienas pilī vēstnieki Gulbenes apkārtnē apskatīja arī Vecgulbenes muižu.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

?

Un kāpēc šitiem klaidoņiem visiem nav maskas? Diplomātiskā imunitāte pret šmovidu?

pirms mēneša, 2021.09.25 11:48

Intresants fakts.

Nu,ja ta vērīgāk paskatās, iekštelpās ļoti retajam nav masku un nospiedoši lielākā daļa bez maskām iekštelpās nebūt nav diplomāti, bet mūsu (jaunie) Gulbenes glābēji, lepnums un gods.

pirms 30 dienām, 2021.09.26 16:36

?

alkonaušu bomžatņiks

pirms mēneša, 2021.09.25 12:33

Zaudētā vēsture

Stāmerienas pils arhitekts ir Rastrelli! Derētu gan to neaizmirst, namamāte!

pirms mēneša, 2021.09.25 15:24

guculs

Ja namamāte teica un uzsvēra, tad āmen, :D dižrežisore tukšu nemuldēs. Dižrežisoriem vēsture nav jāzin, viņi tapāt ir gudrākie un skaistākie!!!

pirms mēneša, 2021.09.25 16:15

Atrastā vēsture

Rastrelli dzīves dati: 1700.- 1771. gads. Pils celšana sākta ap 1820. gadu, un pils pēc tam vairākkārt pārbuvēta, neogotikas stilu papildinot ar neorenesanses, bet vēlāk- ar jūgendstila un neoklasicisma iezīmēm. Jautājums: "Vai Rastrelli projektēja pili, gulēdams kapā?"

pirms 29 dienām, 2021.09.27 19:11

Haha

Visam kronis dizkrasne-apala krasns-attopieties klauni...

pirms 30 dienām, 2021.09.26 10:51

00

Man būtu kauns, provinciālisms kvadrātā... pat priekš tādas bedres, kā Gulbene.

pirms 30 dienām, 2021.09.26 15:31

verifikācija

Laikraksta papīra veidolā lasāms arī Igaunijas vēstnieka jautājums par iekštelpu savešanu pilij piedienīgā izskatā. Elektroniskajā versijā šis fakts ir noklusēts. Vispār papriekšu jau nu derētu pili izremontēt līdz galam un tad tikai sākt lepoties gan ar pili, gan ar ieguldīto darbu tajā. Pagaidām vīd tikai tāds puskoka lēcēju vizionārisms.

pirms 30 dienām, 2021.09.26 13:10

:)

Domāju, ka vecā sovjetu laika taktika, ka viesiņi sakautrēsies un ieskaitīs kādu naudiņu, vairs nedarbosies. Nelīdzēs te ne izrādīšanās, ne entuziasms. Pasaule ir kļuvusi pragmatiskāka. Paši pacēlāt līdz pusei, paši arī stiepiet tālāk.

pirms 30 dienām, 2021.09.26 17:10

Foto un video

Uz dzirkstele.lv pilno versiju