Talsu novads: Nurmuižā vēsturi neaizmirst

Talsu novada Laucienes pagastā atrodas skaista atpūtas vieta – Nurmuiža.

Nurmes vārds pirmo reizi vēstures avotos minēts 14.gadsimtā, kad Livonijas ordeņa mestrs Robins no Elcas 1387.gadā izlēņojis 4 arklus zemes pie Normes bruņiniekam Albertam Torkam. 1566.gadā Nurmuižu iegādājies Jirgens Georgs fon Firkss, kurš uzcēlis Nurmuižas baznīcu un pili. 17.gadsimta beigās barona Karla fon Firksa laikā veikti pirmie lielie pārbūves darbi. Nurmuiža Firksu dzimtai piederēja līdz agrārreformai 1920.gadā. Padomju varas gados pilī atradās padomju saimniecības “Okte” kantoris. 1993.gadā pili savā īpašumā atguva Valentīns Ozols, bet 2005.gadā, kad pili un saimniecības ēkas iegādājās Oļegs Fiļs, sākās pils atdzimšana. Šobrīd Nurmuižā daudz kas jau ir atjaunots un vēl tiek atjaunots.  

Vietējais gids stāsta, lai gan uzskata, ka Nurmuižas teritorijā nekādi kurši nav dzīvojuši un nosaukums ir lībiešu izcelsmes vārds, pagājušajā gadā bijis veiksmīgs atradums. “Atradām kuršu ugunskapus. Izsaucām diplomētu arheologu komandu. Tiešām te ir kurši dzīvojuši. Mēs pat esam atraduši liecības par to - guļbūvju aizsargsienu, kas palikusi no senās pils. Livonijas laikā, protams, ir Livonijas pils bijusi. Bet savu veidolu šī vieta ieguvusi Kurzemes hercogistes laikā, kad nonākusi Firksu dzimtas īpašumā. Un pamazām ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi. 1920.gadā šī vieta tiek nacionalizēta, zemīte tiek sadalīta. 90.gadi bija īstais posta laiks Nurmuižā: ķēra, grāba, plēsa, ko vien varēja. No lielās milzu greznības palika tikai trīs ēkas un gruveši,” stāsta gids.

Par Nurmuižu ir vairākas leģendas. Viena no tām stāsta, ka 19.gadsimta nogalē, kad barons Otto fon Firkss bija precējies otrreiz, viņš savu jauno sievu pievedis pie pils priekšpusē, bet baronese atteikusies kāpt laukā, jo šī zemnieka būda esot viņai par prastu. Ko kungs? Apbraucis riņķī, izbraucis ārā. Cik ilgi pa pagastu bija braukājis, ziņu nav. Pēc tam viņš sievu pievedis pie pils no parka puses, kur tajā laikā bijušas skaistas parka trepes. Un baronese tad teikusi: “Šī pils man labāk patīk.”

Nurmuižas pils ēka vēl nav atjaunota, bet telpās izvietotas dažādas senlietas un fotogrāfijas. Vietējais gids izvadā pa pili un telpām, par kurām arī ir savs stāsts. Piemēram kādā pils istabā stūrī  stāv daļēji izjaukta krāsns (3.). Izrādās, tieši tāda pati ir Stāmerienas pilī, tikai balta. Krāsns pilī parādījusies 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Krāsns tika sapostīta 90.gados. Ļaundari to bijuši izlauzuši un nozaguši, bet policija pavisam nejauši to atrada pie kāda cilvēka pagrabā. “Tādā veidā krāsns atgriezās mājās,” saka gids.

Arī fotogrāfijās redzama pils vēsture. Vietējais gids pastāsta, kas bildēs redzams, bet par kādu ir īpašs stāsts. “Tie ir mūsu mīļie morīši, un stāsts par tiem tāds amizants. Pirmspēdējais barons Ernests fon Firkss ceļojuma laikā Ēģiptē sadomājis nopeldēties Nīlā. Nīlā, kā zināms, peldēt nedrīkst viena iemesla dēļ – tur mīt krokodili. Protams, loģiski nelaime notika, krokodils bija uzbrucis baronam, šis gandrīz gāja bojā, bet kāds vietējais meties viņu glābt, un barons ticis izglābts. Protams, nav zināms, kā īsti vietējais gājis bojā, bet barons šo apgādnieku zaudējušo ģimeni esot atbalstījis un pat atvedis līdzi uz Nurmuižu. Kā viņiem veicās? Nu ļoti nelāgi. Pirmām kārtām, visi vairāk vai mazāk bija uzbāzīgi: tu esi melns, vajag apčamdīt, neredzēti brīnumi tiek atvesti. Otrkārt, pie mums ir sasodīti auksts, un galu galā tie cilvēki esot ieslēgušies telpās un neesot gājuši ārā līdz pat pavasarim, bet pie pirmās iespējas esot aizbraukuši atpakaļ uz savu etnisko dzimteni,” stāsta gids.

Tagad muižas kompleksā daudzas ēkas ir atjaunotas, darbojas restorāns. Kad veidoja restorānu, pavāri izteikuši vēlmi, ka viņiem vajadzētu garšaugu dārzu. Speciāli priekš restorāna ir izveidota liela, apaļa dažādu garšaugu dobe, ko paši darbinieki iesaukuši par “Eiropas Parlamentu” (1.), jo formas līdzība tiešām ir. 

Kādā laukumā starp ēkām ir iekopts vīnogulāju dārzs. Georgs fon Firkss esot bijis īpašais sūtnis gan Krievijā, gan Francijā. Pils priekšā 17.gadsimta kultūrslānī esot atrasti austeru gliemežvāki. Neatbildēts jautājums ir, kā tie te tolaik tika atgādāti, bet arī tagad restorānā palaikam esot austeru nedēļas.

Netālu no Nurmuižas pils kompleksa atrodas Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas uzcelta 1594.gadā, 1687.gadā uzbūvēts altāris. Altāris un baznīcas interjers ir saglabāts neskarts. Nekas nav mainīts, tikai atjaunots krāsojums. Visi kokgriezumi (2.) un gleznas ir no tā laika. Zem altāra ir barona kapenes, kurās arī var ielūkoties, ja ir vēlme. Altāra priekšā uz grīdas ir piemineklis baronam, ko viņš pats esot pasūtījis.

Pievieno komentāru

Ceļojumi

Uz dzirkstele.lv pilno versiju