Ogres novads: Kur top sveces un eliksīri

Ogres novada Krapes muižas dzirnavās, kas atrodas uz Lobes upes, saimnieko Vineta Grīnberga ar dzīvesbiedru Jāni Baltaču. Viņu pamatnodarbošanās ir pļavas augu eliksīru ražošana, sojas vaska sveču izgatavošana, ēterisko eļļu un hidrolātu ražošana, kā arī foreļu audzēšana. Divdesmit gadu laikā dzirnavu drupas pārtapušas par skaistu māju, kurā apvienots gan senais, gan mūsdienu interjers. Vinetas nodarbošanās ir tējas un augu eliksīri, ziepju un sveču gatavošana, dzirnavu un apkārtnes vēstures pētīšana. Mēs ierodamies Krapes dzirnavās ar mērķi iemācīties gatavot sojas vaska sveces un, protams, kaut ko arī nodegustēt.


Tīrs bioloģisks vasks

“Mans uzdevums ir jums nodot, kā tad tā svece top. Strādāsim ar sojas vasku. Ticiet man – rezultāts būs ļoti skaists un nevienam brāķis nesanāks, vienalga, vai pirmo reizi taisāt vai simto reizi,” saka Vineta. Mums notiek “slinkā” sveču liešana, jo Vineta jau ir izgatavojusi pašas sveces (iemesls pavisam vienkāršs – svecei jācietē septiņas stundas), bet mums atliek sveci noformēt ar dažādiem sausajiem augiem, lai svece kļūtu individuāla.

“Sojas vasku iegūst no sojas pupiņām. No pupiņām tiek iegūta eļļa, no kuras tiek izspiestas ūdens molekulas. Un veidojas dažāda veida masas – vaski. Sojas vasks ir ļoti maigs, bet diezgan trausls. Sveces ir jāuzmana, tās nevar likt ledusskapī, lai ātrāk sacietē, jo tās saplaisās. Degšanas īpašības jau nemainās, bet mainās vizuālais izskats. Ja mēs gribam sveci turēt ārā, tad vienkārši gatavojam sveci traukā, nevis tādu, ko ņem no trauka ārā. Ar to arī viss ir atrisināts,” skaidro Vineta.
Viņa uzsver, ka sojas un rapša vaski ir ļoti vērtīgi arī ar to, ka tas ir tīrs bioloģisks vasks.
“Parafīnu iegūst no naftas pārstrādes produktiem un, ja tā dziļāk papēta, tad, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ko mēs elpojam iekšā, kad tā svecīte deg. Par to, ko mēs neredzam, mēs nedomājam. Ja mēs daudz mājās sveces dedzinām, tad labāk tomēr būtu dedzināt tīra vaska sveces, kaut vai tā paša bišu vaska, kas, man šķiet, ir visaromātiskākās, turklāt tām ir arī sava veida dezinfekcijas piešprice, antiseptiskas īpašības un arī ļoti patīkama smarža. Sojas vaskam smarža ir neitrāla. Protams, visas sveces var smaržināt un krāsot. Skaistumu un smaržu var piedot arī ar dabiskajiem augiem. Labs veids, kā iesmaržināt nesmaržīgas sveces, ir piepilināt dažas pilītes kādas ēteriskās eļļas, kad svecītei būs izdedzis baseiniņš. Katru reizi, kad jūs aizdegsiet sveci, būs cita smarža,” stāsta Vineta.


Vasks, forma un dakts

Vasku kausē ūdens peldē tāpat kā šokolādi. Tad jāzina, kādu formu grib svecei. Saimniece saka, ka joprojām sveces lej krējuma trauciņos, jo no tā jau sveces degšana nemainās. “Nevajag neko dārgu. Labi, ja formiņa ir elastīga, jo tad vieglāk sveci izņemt ārā. Ja pērk veikalā īpašas formas, tad labāk pirkt silikona vai plastikāta. Kad ir forma, tad vajag dakti, kas ir pati galvenā sveces detaļa. Mūžīgais jautājums – kā tad lai zina, kādu dakti vajag pirkt? Jo lielāka būs dakts, jo svece ātrāk izdegs. Jāizmēra formiņas diametrs. Ja tas ir, piemēram, 6 cm, tad veikalā jāsaka, ka ir 6 cm diametra forma, kurā mums vajag ieliet sojas vasku. Tad mums piedāvās dakti 60 mm resnumā, bet tas nenozīmē, ka tas ir diega resnums. Tas ir lielums, kurš veidojas, izdegot daktij. Arī pēc resnuma daktis ir ļoti dažādas, un arī katram vaskam daktis ir dažādas, piemēram, parafīnam viena, bišu vaskam cita. Tātad jāzina, kāds ir vasks un cik liels izmērs ir formai,” skaidro Vineta.
Kad trīs galvenās lietas – vasks, forma un dakts – ir sagādātas, tad formā taisa apakšā caurumu, lai var ielikt dakti. Cik tad garu dakti vajag? “Dakti svecei piemēra pēc formas garuma. Tas ir tāpēc, lai varētu dakti nostiprināt – gan apakšā, gan augšā. Mums galvenais, lai dakts svecītē būtu centrā. Vaskam ir tāds niķis, ka viņam gribas visur iespraukties, tāpēc caurumiņu apakšā netaisa lielu. Sojas vasks cietē septiņas stundas, bet labāk vakarā ieliet un sveci ņemt ārā no rīta. Sveču atlikumus var atkal izkausēt un izmantot svecēs. Vienīgais noteikums – nedrīkst jaukt kopā sojas vasku ar parafīnu vai bišu vasku, jo katram vaskam ir sava kušanas temperatūra. Tad nevar zināt, kas beigās sanāks,” stāsta Vineta.

Mūsu uzdevums ir gatavās svecītes skaisti aplikt ar sausajiem augiem. Kāpēc neliek zaļus augus no pļavas? “Visi augi iekšā ir pilni ar ūdeni. Vaskam sacietējot, viss būs skaisti, bet tie augi vienalga bojāsies, jo viņos procesi turpinās. Tie sāk žūt, pūt, tāpēc bojā sveci. Tādēļ izmanto sausos augus. Vienīgais, ko no dabas uzreiz var izmantot, ir skujiņas. Tās ir egles, priedes, kadiķīša, tūjas. Skujai ir vaska pārklājums, kas neļauj iztvaikot mitrumam,” skaidro sveču meistare.
Kad esam izdaiļojuši savas sveces, jāgaida, kamēr mūsu rotājums sastings. Tikmēr izgaršojam un izsmaržojam veselīgos eliksīrus un tējas, kā arī noklausāmies stāstu par augu labajām īpašībām un muižas dzirnavu vēsturi. Laiks paiet nemanot, līdz izdekorētās sveces ir sastingušas un katra skaistā kārbiņā ceļo līdzi savam dekorētājam.

Pievieno komentāru

Ceļojumi

Uz dzirkstele.lv pilno versiju