Krāslavas novads: zirgu sēta "Klajumi" - taku jātnieki un šovu dalībnieki

Kad ierodamies zirgu sētā “Klajumi”, pirmais, kas iekrīt acīs, ir gaišzilo cigoriņu pļavas – tik daudz cigoriņu nekur nebiju redzējusi! Krāslavas novada Kaplavas pagastā zirgu sēta “Klajumi” savu darbību uzsākusi 1998.gadā, bet pašiem “Klajumiem” ir jau simts gadu vēsture. Sētā mūs sagaida 2017.gada īsto latvju saimnieču šova uzvarētāja Ilze Stabulniece ar dzīvesbiedru Viktoru. Viņi turpina saimniekot, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un rūpējoties par dabas un vides vērtībām.


Rāda arī kino

Viņi stāsta, ka “Klajumi” ir Latvijas šķirnes zirgu audzēšanas un bioloģiskā saimniecība. Saimniecība piedāvā izjādes ar zirgiem, naktsmītnes, pārgājienus, latgaliešu maltītes. “Tagad mums ir 125 hektāri, vairākas viensētas, neviens mums neuzliks “šlagbaumu” līdz Daugavai. Lai apskatītu visu saimniecību kājām, vajadzēs divas dienas,” saka Ilze.

Vieta saimniecībai ir ļoti ainaviska, jo tā atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, dabas parkā “Daugavas loki” un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

Saimnieks Viktors stāsta, ka katru gadu saimniecībā tiek organizēts pasākums “Kumeļu rotaļas”. “Tad rādām, ko māk mūsu zirgi, brauc dažādi amatnieki, tirgojas,” viņš saka un turpina izrādīt saimniecību. Ļoti mazu vecu pirtiņu rotā uzraksts “kino namiņš”. Izrādās, “Kumeļu rotaļu” laikā tur tiešām rāda kino. “Mēs šitajā namiņā ienesam projektoru un rādām melnbalto filmiņu par Krāslavu. Tad droši var ieiet kino namiņā pasēdēt un paskatīties filmu. Kāpēc laist garām tādu ēku, ko arī var izmantot? Aiz kino namiņa ir viesu māja “Klajumu namiņš” ar pirtiņu iekšā. Un “trusiku” būrī sēž dažādi “trusiki”. Viņiem var dot vārdus. Viņi pie mums atbrauc pavasarī un rudenī brauc uz “nometni”. Tad atkal pavasarī atbrauc jauni, svaigi un smuki,” trušu saimniecību ar humoru raksturo Viktors.

Savukārt Ilze stāsta, ka viņai ir trīs draudzenes un tikai viens draugs – kartupeļu rīvējamā mašīna no Baltkrievijas, kurā var trīs minūtes sarīvēt spaini kartupeļu; gaļasmašīna un veļasmašīna, bet vienīgais draugs ir – ekskavators, ar kuru gan pārstāda puķes un krūmus, gan līdzina teritoriju.


“Zirgi ir mūsu saime”

Pamazām iepazīstot saimniecību, nonākam līdz galvenajai celtnei – zirgu stallim, kas uzcelts 2012. gadā. Tā atklāšanā piedalījušies apmēram 200 cilvēki, un kopš tā laika katru gadu tiek rādīta zirgu un dabas izrāde. Ar mīļumu Ilze stāsta, ka katrs zirgs ir citādāks. “Ieskatoties acīs, katrs zirgs ir individualitāte. Mēs draugus neēdam un draugus nepārdodam. Zirgi ir mūsu saime, un viņi šeit arī mirst, tāpēc mums ir zirgu kapi. Cilvēki prasa, cik ilgi zirgi dzīvo. Ir dažādi likteņi, dažāda veselība. Mēs nevaram prognozēt, cik mēs ilgi dzīvosim, tāpat arī ar zirgiem. Mums ir arī dzemdību zāle. Visas ķēvītes, kuras gatavojas dzemdēt, tiek pārvestas uz dzemdību zāli apmēram mēnesi pirms dzemdībām, lai viņas pierod. Tur ir gaisma, un strādnieks seko līdzi. Kumeliņi citreiz paši dzimst, citreiz jāpalīdz,” saka Ilze un piebilst, ka “dažādas partijas” ir zirgu ganāmpulkā, bet principā zirgi ir draudzīgi.

Mums ir iespēja aplūkot arī dažādus greznus ratus un zirgu garderobi, kur katram zirgam ir savi iemaukti un segli atbilstoši muguras izmēram, galvai, mutei. Zirgu garderobē viena siena veltīta vēsturiskām fotogrāfijām, kurās redzami svarīgākie “Klajumu” dzīves mirkļi ar zirgiem. Piemēram, Aglonā viņi bijuši karaļa Mindauga un Martas rēgi, kad bija pieminekļa atklāšana, un it kā jāja no Rokišķiem līdz Aglonai. “Tā bija vienīgā reize, kad atļāva cilvēkiem ar zirgiem un suni atrasties bazilikas teritorijā,” saka Ilze. Viņa ar zirgiem bijusi arī uz Daugavpils teātra skatuves Daugavpils Universitātes balvas pasniegšanas ceremonijā, “Klajumu” zirgi filmējušies arī dažādās filmās, piemēram, “Pilsēta pie upes”, “Sargāt savu tēvuzemi”, piedalījušies kara šovos. “Klajumos” nodarbojas arī ar ārstniecības un rehabilitācijas metodi – reitterapiju, saimniecība ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā.

“Bet vispār mēs sevi saucam par taku jātniekiem un šovu dalībniekiem,” saka Ilze.

Pievieno komentāru

Ceļojumi

Uz dzirkstele.lv pilno versiju