Krāslava - pilsēta ar pieciem airiem 1

Krāslava izveidojusies 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas-Dņepras ūdensceļa malā, vikingu sāgās esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Tagad tā ir viena no skaistākajām Latgales pilsētām.

Nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis ir grāfu Plāteru pils komplekss , kurā ietilpst 1791.gadā celtā pils, saimniecības ēkas un baroka stila parks. Vietējais gids , tērpies greznās drānās, sāk ar jokiem: “Tagad jāklausās ļoti uzmanīgi, jo pašās beigās noritēs eksāmens. Kam būs ieskaites nokārtotas, tie tiks uz mājām. Bet tiem, kuri nenokārtos, nu tad būs jāpaliek Krāslavā un drusku jāpalīdz, jāparavē, nu kā saka – to vielu jāatkārto.”

Pašlaik Krāslavas kungu māja jeb, kā saka krāslavieši, pils ir aplūkojama tikai no ārpuses. Padomju laikos tajā atradusies skola un internāts. Pils staļļu ēkā tagad izvietota amatu māja, savukārt kalpu mājā atrodas mūsdienīgs muzejs.

“Pils komplekss jāuztver kā viens vesels. Pateicoties mūsu, krāslaviešu, pūliņiem, viss ir pietiekami labā stāvoklī, lai būtu apskatāms. Parks, mani mīļie, ir 22 hektārus liels! Kurā vēl pilsētā centrā ir šitik milzīgs parks? Krāslavas parks bijis viens no pirmajiem publiskajiem parkiem Latvijā. Parks visā visumā tiek atjaunots, izmantojot 1836.gada plānojuma dokumentus poļu valodā,” saka gids. Pie staļļiem aug milzīgi rožu krūmi – trīs Latvijā kultivētas šķirnes, kas esot smaržīgas un neprasa nekādu kopšanu.

Veco staļļu ēkā iekārtota amatu māja un ekspozīcija “Pie viena galda” . “Tas sasaucas ar pilsētas ģerboni – laiva ar pieciem airiem . Airi nozīmē tās piecas tautības, kas šeit dzīvojušas jau ļoti sen. Un ļoti sen ir 17.gadsimta beigas, kad pareizticīgie no vecticībniekiem nodalījās. Tie ir latvieši, poļi, ebreji, krievi un baltkrievi. Turpinām domu ar kulināro pusi, jo cilvēkiem, neatkarīgi no ticības, neatkarīgi no rocības, visiem patīk labi paēst. Vai esat dzirdējuši par tādu ēdienu – kļockas? Senos laikos kļockas bija bēru ēdiens. Kļockas gatavot ļoti grūti, jo tajās ir vairāk nekā deviņi produkti. Un vēl klāt sviesta mērcīte. Cepa, piemēram, baltkrievu babku. Pīrāgs – vārīti kartupeļi samīcīti ar speķi, sīpoliem un cepti cepeškrāsnī,” stāsta gids.

Pils priekšā ir dzelzs kariete  , kurā var nofotografēties. Izrādās, bijusi doma parka centrā uzlikt objektu jaunlaulātajiem vai vienkārši ciemiņiem, kur nobildēties. “Mums bija nobalsošana. Ļaudis nobalsoja par tādu “prastību”, par ko mums prieks, – par tādu karieti. Pāris reizes ir mēģinājuši to karieti nostumt lejā, tāpēc tagad tā ir pie zemes piekalta,” stāsta gids.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja mākslas krājumā glabājas dažādu mākslinieku darbi, var iepazīties arī ar dažādām tematiskām citu muzeju kolekcijām un apskatīt unikālo ekspozīciju “Pieci airi”, kas izveidota 17 metrus garā improvizētā laivā.

Grāfa Plātera laikā pils teritorijas dienvidu nogāzē izveidotas mākslīgas akmens grotas. Plāteri veidoja parku tradicionālā itāļu stilā – ar terasēm, dīķiem, grotām, retu augu un koku stādījumiem. Pēc restauratoru iniciatīvas uz akmens postamenta ir uzstādīta lauvas skulptūra  – tradicionāls pils sargs.

Pilī pirmajā stāvā atklājušās uzzīmētas freskas, kas skaitās kultūras piemineklis ar atsevišķu numuru. Skola te bija līdz 1972.gadam.
Aiz pils ir uzbūvēta grota. “Grota būvēta vienīga vienīga nolūka dēļ – lai būtu skaisti. Pilīs būvēja mākslīgas pilsdrupas. Arī Krāslavā grotu uzbūvējuši tikai tāpēc, lai ciemiņus pārsteigtu. Kaut gan senos papīros minēts, ka kambarītī pie sienas bijis Marijas tēls. Grotā uz pili vedusi tāda kā šahtiņa – pietiekami liela, lai izlīstu kaķis, bet cilvēks gan ne. Kādam nolūkam? Tā bija tāda kā noklausīšanās lūka. Tā ka nebija nemaz tik vienkārši. Grāfa laikos kāpnītes bija izveidotas no dzirnakmeņiem. Kad grāfs uzbūvēja savas ūdens dzirnavas, viņš ar likuma spēku lika visiem apkārtējiem dzirnavniekiem savus dzirnakmeņus nodot, lai viņi spiestā kārtā būtu grāfa dzirnavu pastāvīgie klienti,” stāsta gids.

Augusta ielas malā atrodas Augusta akmens, kura garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m. Akmens sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gadskaitlis “1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopircis grāfs Plāters un Krāslava ieguvusi miesta tiesības. Tautas nostāsts vēsta, ka pie šī akmens medību laikā maltīti ieturējis Polijas-Lietuvas valdnieks Augusts II Stiprais.

1. pasaules kara laikā Krāslava tika gandrīz nodedzināta. Visas mazās mājiņas ir būvētas pēc kara. Tolaik cilvēkiem bija grūti ar materiāliem, tāpēc mājiņas ir maziņas. “Krāslavā ir tāda īpatnība, ka cilvēki krāso savas ēkas, kā viņam ienāk prātā. Bet, visu kopā ņemot, mājiņa pie mājiņas un rodas neatkārtojams šarms. Mums Krāslavā ir tāda ļoti brīva pieeja, krāsas netiek saskaņotas,” stāsta gids.

Krāslavā filmēti kadri kinofilmai “Pilsēta pie upes”. “Sūkņu stacija, kas ir mūsdienīga ēka, ar skārdu apsista, kino vajadzībām tika apšūta ar koka dēļiem kā zvejnieku būda. Pašā Krāslavā vairāk tika filmēts kuģītis “Baltais gulbis”,” saka gids.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Kraslaviesi!

Paldies!

pirms 2 mēnešiem, 2021.07.21 14:21

Ceļojumi

Uz dzirkstele.lv pilno versiju